Sestdiena, 2011.g., 3.septembris

182. Tik grūti kāpt augšup pa kāpnēm uz Paradīzi
Sestdiena, 2011.g. 3.septembris, pl.23.50

Mana karsti mīļotā meita, nelolo nekādas ilūzijas, un, lai tu zinātu, ka šajās pēdējās dienās krāpnieks pagrieza tavu galvu prom no Manis. Tu to novel uz tavu aizņemtību, bet tā nav gluži taisnība. Viņš ir tik viltīgs, ka viņš apzināti pārtrauca katru minūti tava laika. Šajā laikā tu apzinājies, ka tu nevelti Man laiku. Vai ne tā? Tu juties apjukusi un pazudusi, un tad tu saprati, ka tu bez Manis jūti iekšēju tukšumu. Es visu laiku esmu tavā tuvumā, tomēr Es ļāvu tev sajusties Manis pamestai. Tagad tu esi pieredzējusi izmisumu, ko izjūt dvēseles, kuras Es noraidu grēka dēļ. Tas viss ir svarīgi tavai garīgai attīstībai. Lai gan tas var šķist bezjēdzīgi, ka Es to atļauju, tā ir daļa no tavas apmācības ceļā uz svētumu, kas Man nepieciešams un ko Es pieprasu no tevis. Tu, Mana dārgā meita, turpināsi laiku pa laikam izjust kādu no pamestības formām, tāpat kā daudzas dvēseles, kuras atrodas uz šī paša ceļa.
Kāpnes uz garīgo pilnību ir ļoti garas. Dvēseles uz katru soli, ko tās spers Manā virzienā, liks vienu, divus, trīs soļus atpakaļ. Es lūdzu tevi, Mana meita, saki visiem Maniem sekotājiem, lai rūpīgi sagatavojas šīm kāpnēm, kuras nepieciešamas, pirms sasniegts augstākais (virsotnes) pakāpiens. Manā 2010.gada 24.novembra vēstījumā, kad Es pirmo reizi jums teicu par šīm kāpnēm, Es paskaidroju, kā daži cilvēki kāpj pa šīm kāpnēm pārāk ātri. Bet jūs zināt, ka tā būtu kļūda. Atcerieties, ka tas esmu Es, Kurš visu laiku vada jūs soli pa solim.
Mani bērni, jums tagad ir jākāpj pa solim pa garīgām kāpnēm, pirms jūs sasniedzat virsotnes pakāpienu, kas ved uz Paradīzes durvīm.
Esiet pacietīgi. Nejūtieties vīlušies, ja jūs krītat. Vienkārši atkal piecelties un sāciet kāpšanu visā ceļā.
Bērni, Es turēšu jūs pie rokas un aizvedīšu jūs līdz virsotnei, ja jūs Man to ļausiet.

Jūsu mīļotais Pestītājs
Jēzus Kristus

post-separator